Pirmais rokfestivāls "Saldus saule" notika 1987. gadā, bet ideja par tā rīkošanu saldeniekiem radās vēl gadu agrāk. 1985. gada 3. oktobrī traģiski bojā gāja mūziķis, bijušais saldenieks Ēriks Ķiģelis — Latvijas smagā roka aizsācējs, izcilākais sava laika ģitārists, grupas "Līvi" dibinātājs un idejiskais līderis, komponists, kas rakstīja gan rokbalādes, gan bērnu dziesmas. Vienvārdsakot — talantīgs cilvēks, ar ko saldenieki lepojās. Tā laika divdesmitgadniekiem Saldū ļoti gribējās saglabāt atmiņas par Ēriku Ķiģeli tieši viņa dzimtajā pilsētā.

1986. gadā, tas vēl bija padomju laiks, nosaukt festivālu Ērika Ķiģeļa vārdā, neatļāva. Bet aizmetnis tam jau radās Kurzemes jaunatnes festivālā "Pasaule. Jaunatne. Miers.". Tajā piedalījās studentu celtnieku vienības, vokāli instrumentālās grupas no Talsu, Kuldīgas, Saldus un Liepājas rajoniem. Pazīstamākais bija Liepājas "Neptūns". 1987. gads, 24. jūlijs, piektdienas vakars. "Saldus saule" iesākās ar rokenrola grupas "Arhīvs" un Pita Andersona koncertu Saldus kultūtras namā. Kaut ko tādu Saldus vēl nebija redzējis! Koncerts aizkavējās, jo Pits atbrauca vēlāk. Ap kultūras namu bija cilvēku pūlis. Visi pacietīgi gaidīja. Un pēc tam — kā dejoja! Arī Rīgas Politehniskā institūta diskotēkā ar Robertu Gobziņu. Sestdien Kalnsētas parkā, kur notikuši visi nākamie "Saldus saules" festivāli, bija divi koncerti — dienas un vakara. Dienā muzicēja vietējās grupas "Reiss" no Gaiķiem, "Princips" no Saldus un igauņu grupa "Paradokss" no Paides (dibināta 1979. gadā, vairākkārtēja Igaunijas konkursu uzvarētāja, tolaik viena no labākajām Igaunijā).

Par vakara koncertu laikraksts "Padomju Zeme" raksta: "...Mēs meklējam satikšanos... skan dzejolis Ērika Ķiģeļa piemiņai. Ir vakars — festivāla noslēguma koncerts, un uz tikšanos atnākuši simtiem jaunu un vecu saldenieku, tīņi vai no pusrepublikas, studenti no celtnieku vienībām, Ar karogiem (kā jau uz svētkos), un bez tiem. Ar taurēm un bez tām. Vēlreiz igauņu roks un beidzot "Līvi", pat Rodrigo Fomins. Kājas pašas no sevis nes tuvāk un tuvāk. Nē, šo skrējienu, šo trako sajūsmu neapturēt. Un nevajag jau arī. Lai ir deja, lai ir roku mežs. Nē, te milicim nav ko darīt. Viss kārtībā, kaut arī brīžam īsti trakā ritmā līgojas stāvi uz skatuves un skatītāju rindās. Dejā uz augšu un sāniem iešūpojas pat lielais dzeltenais "Līvu" autobuss līdzās estrādei. To skatu!

Un tad ir brīdis, kad draiskulības pieklust. Roka silti sajūt roku. Plecs plecu. Kājās stāv visi. Skan Ērika Ķiģeļa "Saldus saule". Tā piemin dziesmas autoru, cilvēku, kas pirmais latviešu rokmūzikā licis nopietni ieklausīties, par to kopā ar saviem "Līviem" stāvējis kā neviens."

Padomju iestādes bažījās, ka pēc "Līviem" publika var satrakoties, tāpēc koncerts bija jābeidz kādai citai grupai. Grūti tik emocionālā brīdī uz skatuves bija kāpt "Krastam" no Lēdurgas. Bet tomēr emocijas turpinājās, skanēja Ērika Ķiģeļa dziesmas, arī "Tava balss" — pēdējai no zināmajiem viņa skaņdarbiem.

Pirmo rokfestivālu "Saldus saule" vadīja mūzikas sociologs Juris Vilcāns un diskors Ēriks Niedra.

Pēc pirmās "Saldus saules" vairs nebija pretestības, ka festivālam jānes Ērika Ķiģeļa vārds. Visi saprata — tikai tad, ja festivālam būs šāda saldeniekiem ļoti patriotiska ideja, tam būs nākotne.

1988. gadā "Saldus sauli" jau zināja un gaidīja visā Latvijā. Kalnsētas parka estrāde atkal bija pilna līdz pēdējai vietai. "Vārme", "Monro", "Sezona', "Salamandra", "Lādezers", "Ēnas", "Raktas" no Lietuvas, "Līvi" un "Pērkons". Saldenieki Ērika Ķiģeļa dziesmu "Saldus saule", kuras teksta autors arī ir saldenieks Māris Čaklais, jau bija pieņēmuši par savu himnu. Tā skanēja divpadsmitos naktī, visi sadevās rokās un skatītāju rindās iedegās simtiem uguntiņu. Arī 1989. gadā festivāls notika divas dienas. Pirmajā — "Līvu" un Jura Pavītola dziesmas un atmiņas. Otrajā — "Dzeltenie pastnieki", "Līvi", "Credo", "Ēnas", "Lādezers", "Paradokss", "Krīze".

Šajā gadā Upeniekos, Liepājas-Rīgas šosejas malā, kur liktenīgajā naktī gāja bojā Ēriks Ķiģelis, tika ierīkota piemiņas vieta.

Tādi bija "Saldus saules" pirmie gadi. Rokfestivāls turpinājās. Saldus rajona mūziķi izdomāja, ka arī viņi grib dot lielāku artavu un no 1993. gada pirms lielās "Saldus saules" sāka notikt "Mazā Saldus saule" — vietējo grupu festivāls. 1999 . gadā "Saldus saulē" pirmo reizi plašākai publikai uzstājās Ērika Ķiģeļa dēls Fēlikss. Viņš toreiz tikko bija beidzis 9. klasi. Bet 2006. gadā Fēlikss jau kā Latvijā labi zināms mūziķis pārņēma festivāla "Saldus saule" rīkošanu.

"Saldus saule" ir senākais joprojām notiekošais rokfestivāls Latvijā. Pa vidam dažus gadus tas izpalika, bet spēja izdzīvot. Festivālā "Saldus Saule 2010" uzstājās tādas zvaigznes, kā Joe Lynn Turner un Gorky Park, savukārt 2011. gadā - "Lordi". Ik gadu festivāls pulcē apmeklētāju tūkstošus, piedāvājot klausītājiem lieliskāko Latvijas mūziķu uzstāšanos un neaizmirstamu atmosfēru.